Pieredze ar mobilajām bankām (N26, Revolut u.c.)


#1

Pēdējā laikā lielu popularitāti iemantojušas dažāda paskata un profila mobilās bankas (tādas bankas, kuru konti ērti pārvaldāmi no mobilajām aplikācijām). Kādus šīs jomas pakalpojumu sniedzējus izmantojat un kāda pieredze? Kādos nolūkos vispār izmantojat šādus pakalpojumu sniedzējus un vai tas ir saistīts ar to, ka no šī rudens Latvijas banku klientu kontu atlikumi un transakcijas ir brīvāk pieejamas dažādām varas iestādēm?

Es pats esmu pasūtījis N26 un Revolut karti, bet nevarētu teikt, ka baisi aktīvi tās izmantoju. Pēdējā laikā gan Revolut mūsu pusē ir aktīvāks un tāpēc esmu pievērsis lielāku uzmanību tieši šim fintech pakalpojumu sniedzējam - dažas reizes kontu papildinājis un veicis sauju maksājumu, lai pārbaudītu kā tas viss darbojas.


#2

@Artanis

interesanti, kādu tu ģīmi rādītu, ja tevi katru dienu apstādinātu policists, pieprasītu uzrādīt maka saturu un pāris vārdos aprakstīt, kam domāta nauda?


#3

Esmu pasūtījis (un jau saņēmis) N26 karti tīri izmēģināšas pēc. Pagaidām gan karte vairāk stāv makā, nekā lietoju dzīvē.

Pirmais, kas pārsteidza – konta atvēršana aizņēma nepilnas 25 minūtes, neizejot no mājas ap 1 naktī pēc Latvijas laika.

Otrais – karte uz manu adrese atnāca aptuveni 5 dienās, kas ir gandrīz tik pat ilgi, cik Swedbanka sūta karti pa Latviju.

Trešais – nācās saskarties arī ar klientu supportu, jo kaut kādā veidā biju palaidis garām, ka karti vajag aktivizēt caur bankomātu un tad veikt pirkumu veikalā. Līdz ar to biju karti nobloķējis. Viens zvans uz norādīto numuru, 3 minūšu gaidīšana un vēl 3 minūšu saruna angļu valodā, un karte bija atbloķēta.

Vienīgais mīnuss – naudas pārskaitīšana no Swed uz N26 man aizņēma 24+ stundas.


#4

a Tu saprati no visas tās info, kas ar tavu naudu notiks, ja kantoris notīs makšķeres?

[quote=toms]Esmu pasūtījis (un jau saņēmis) N26 karti tīri izmēģināšas pēc. Pagaidām gan karte vairāk stāv makā, nekā lietoju dzīvē.

Pirmais, kas pārsteidza – konta atvēršana aizņēma nepilnas 25 minūtes, neizejot no mājas ap 1 naktī pēc Latvijas laika.

Otrais – karte uz manu adrese atnāca aptuveni 5 dienās, kas ir gandrīz tik pat ilgi, cik Swedbanka sūta karti pa Latviju.

Trešais – nācās saskarties arī ar klientu supportu, jo kaut kādā veidā biju palaidis garām, ka karti vajag aktivizēt caur bankomātu un tad veikt pirkumu veikalā. Līdz ar to biju karti nobloķējis. Viens zvans uz norādīto numuru, 3 minūšu gaidīšana un vēl 3 minūšu saruna angļu valodā, un karte bija atbloķēta.

Vienīgais mīnuss – naudas pārskaitīšana no Swed uz N26 man aizņēma 24+ stundas.[/quote]


#5

To neesmu baigi pētījis un arī visas naudas uz tā konta neturu.


#6

Revolut ir līdzīgi - pases bilde un pašiņš un 10…20 min laikā apstiprina. Tiesa, gadā līdz 15 000 EUR, ja gribi vairāk, tad kaut kas vēl jādara. Neesmu sapratis, vai virs 15 000 piedāvā arī Latvijai.

Manuprāt, šitie jefiņi tavu naudu kaut kur uz nakti nogulda, saņemto par to visai labus %. Bet varu arī kļūdīties.

Par naudas drošību - jāskatās FAQ, vai palien zem Eiropas solītās 100 000 EUR garantijas. Revolut it kā palienot. Vismaz zem Lielbritānijas likumdošanas, kurai šobrīd vajadzētu sakrist ar Eiropas 100 000 EUR.

[quote] Is my money safe?

Client funds are stored under a segregated account at Lloyd’s or Barclays, depending on the type of account you hold. As an FCA authorised institution, your funds are safeguarded as per FCA requirements, the Electronic Money Regulations 2011 and the Payment Services Regulations 2009. In the event of an insolvency, you will be able to claim your funds from this segregated account and your claim will be paid above all other creditors.

All your card transactions are processed by the Mastercard network and are protected by Mastercard rules.[/quote]


#7

Manuprāt, šitie jefiņi tavu naudu kaut kur uz nakti nogulda, saņemto par to visai labus %. Bet varu arī kļūdīties.[/quote]

Revolut gadījumā ātrāks veids kā dabūt naudu uz Revolut konta - uz-topot kontu no lokālās bankas kartes. Tas darbojas uzreiz.


#8

Drusku latviskāk varētu šo procesu aprakstīt?


#9

“Manuprāt, šitie jefiņi tavu naudu kaut kur uz nakti nogulda, saņemto par to visai labus %. Bet varu arī kļūdīties.”

protams, ka kļūdies. Pie šodienas likmēm - ECB un starpbanku - par noguldīšanu drīzāk jāpiemaksā. visi pārējie ieguldījumi (lai kaut ko nopelnītu) jau ir loterija un ar piķi, kura drošība tev jāgarantē - diez vai pat visciniskākie fintech latviešu smukie zēni ar resnajiem onkuļiem aiz muguras ies tā riskēt.


#10

Drusku latviskāk varētu šo procesu aprakstīt?[/quote]

Viss vienkārši. Atver Revolut aplikāciju un zem vēlamā konta spied uz Top up pogu. Tad izvēlnē izvēlies, ka vēlies pievienot naudu no Card un aizpildi savas bankas kartes datus, kā arī summu, ko vēlies pārskaitīt. Čiki briki un jau pēc brīža nauda no tavas lokālās bankas kartes konta ir ieskaitīta Revolut kontā.


#11

Izmantoju tāpēc, ka bankas palikušas pārāk alkatīgas.

Tās ir panākušas to, ka cilvēki ir pārgājuši uz elektroniskiem norēķiniem, t.i. tādiem, kur vairs neiesaistās klientu operators, - nav cilvēkresursu izmaksu vispār, un tagad cenšas gūt tīru peļņu no pilnīgi jebkuras darbības. Ja agrāk bankas cīnījās par to, lai klients pie viņiem turētu naudu, novērtēja lojalitāti un neņēma naudu pat par ikdienas darījumiem filiālēs, tad tagad, kad sasniegta kritiskā masa, bankas likvidē klientu centrus, “optimizē” bankomātus, un liek ierobežojumus darījumiem filiālēs vai ar skaidru naudu.

Palasot, piemēram, SEB cenrādi, paliek nožēlojama sajūta, ka banka vēlas pelnīt nedarot pilnīgi neko. Grib nopelnīt pat uz īsziņām, par katru tranzakciju - pat SEB iekšienē, pat mēneša maksu par debetkarti.

Piemēram:

  • maksa par īsziņām. Mūsdienās! 0,13 EUR/gab. Retorisks jautājums - vai tiešām mūsdienās īsziņām vispār ir jāmaksā. Un cik tad patiesībā banka samaksā operatoram par nosūtītu īsziņu. Pusi centa?
  • pārskaitījums starp saviem kontiem SEB. 0,07 EUR. Pārskaitījums starp SEB kontiem 0,14 EUR. ?!!
  • debetkartes izmantošana. 1,20 EUR mēnesī. Par ko? Par to, ka es norēķinos ar viņu debetkarti? Par to, ka viņiem Mastercard jau tā atdod procentus no katra darījuma? Par to, ka viņi nodrošina internetbankā mainīt kartes limitus?
  • soda procenti par bankomātu izmantošanu. Ja izņem vairāk par 600 EUR mēnesī, 0,2% paliek SEB.
  • konta atlikuma apskatīšana ne-SEB bankomātos. 0,45 EUR vai 1,00 EUR (ārzemēs).

Un es te nesākšu nemaz runāt par vēlmi nopelnīt uz valūtu maiņas, kredīta izskatīšanas, procentiem vispār, par viņu uzspiesto 30 EUR limitu tranzakcijām uz citu banku, ja vien negribi izmantot digipass briesmīga paskata ierīci vai Android/IPhone telefonu ar SmartID aplikāciju (kuru viņi lepni sauc par bezmaksas. Tas ir kā - arī par autorizēšanos gribētu iekasēt naudu?).

Bankas modernizējas, samazina cilvēkresursus, optimizējas. Tikai klientiem nez kāpēc šī modernizācija neko nedod, tieši otrādi - bankas vēlas savu daļu par jebkuru “pakalpojumu”. Vajadzētu taču visam palikt ātrāk/vienkāršāk/lētāk, vai ne?

https://www.seb.lv/jaunumi/2017-07-14/si-gada-sesos-menesos-seb-bankas-tira-pelna-veido-205-miljonus-eiro-junija


#12

[quote=krizdabz]
Viss vienkārši. Atver Revolut aplikāciju un zem vēlamā konta spied uz Top up pogu. Tad izvēlnē izvēlies, ka vēlies pievienot naudu no Card un aizpildi savas bankas kartes datus, kā arī summu, ko vēlies pārskaitīt. Čiki briki un jau pēc brīža nauda no tavas lokālās bankas kartes konta ir ieskaitīta Revolut kontā.[/quote]

Mani kaut kā nepārliecina fakts, ka Revolut uzreiz ir jāieksaita 50 EUR kontā, tas malziet attur no šiem pakalpojumiem.

Update: izskatās, ka tagad pietiek ar 10 EUR maksājumu.


#13

Tom, nu tas ir slieksnis, lai atsijātu tos, kuri ņem to karti tikai tāpēc, ka kaut ko dod par velti un pēc tam nekad neizmanto.


#14

Nauri, nu gan ar savu komentāru bankas padarīji par lieliem, melniem un pavisam noteikti sliktiem bubuļiem. Viss nav balts vai melns. Bankām, protams, ir jānopelna (kā jebkuram citam biznesam), bet bankām ir arī gana daudz čakara darbojoties ar savu klientu naudu un čakara apmērs, filtrējot visādas krāpšanas un teroristus, tikai pieaug. Es uzskatu, ka kopējos vilcienos (īpaši Latvijā) mums ar bankām viss ir vislabākajā kārtībā - mums ir ērtas internetbankas un mobilās aplikācijas, pietiekami kvalitatīvs pakalpojums un darbību izpildes ātrums pieaug.


#15

[quote=toms]
Vienīgais mīnuss – naudas pārskaitīšana no Swed uz N26 man aizņēma 24+ stundas.[/quote]

Veicu vēl vienu pārskaitījumu no Swes uz N26 – vakar ap 14 veicu darījumu Swed, tikko saņēmu N26.


#16

paturpinot Kristapa teikto - banka ir ahūns organisms - tūkstošiem darbinieku, kas nodarbojas ar lietām, par ko vienkāršajam bauskas opim pat nav nojēgas. visā pasaulē kļūst moderni bankas uzskatīt par rīkļurāvējiem un paverdzināšanas instrumentiem iesūcot klientus verdzības un kredīta tīklos, bet fintech kompānijas izskatās labi tikai kamēr ir maziņas. te arī jāsaprot, ka viņi to visu ir tā smuki sadalījuši - vieni ir labie - kas dod free siera šķēles (maksājumu kartes), bet turpat ir arī (un bieži ar tiem pašiem īpašniekiem) fintech uzņēmumi, kas dod fiksos kredītus, vāc ieguldījumus, pensijas un visādi citādi shēmo. Kā tas viss strādās ilgtermiņā - vnk nav pieredzes. tas, ka šodien var ietaupīt pāris rubļus, jo fintech nesūta dārgus sms - kamoooon - kam šodien vajag sms???


#17

Jā, es jums abiem piekrītu tajā, ka bankas ir ekonomikas neaizvietojams instruments. Jā, bankas ir lielas un tām ir sarežģīts un dārgs darbības mehānisms. Taču es vairāk cepos par to, ka tās cenšas pelnīt uz tādām darbībām, kas mūsdienās tām vispār neko nemaksā.
Vienkāršiem vārdiem - tas, ko es sagaidu no bankām, lai tās novērtētu to, ka klienti pie viņiem tur naudu, kas ļauj bankām šos līdzekļus apgrozīt un ar to pelnīt. Vismaz tā bija kādreiz. Tagad ir sajūta, ka bankas saviem klientiem tikai sniedz maksas pakalpojumus, ļaujot bankā turēt savus finanšu līdzekļus, attiecīgi, prasot par to samaksu. Pilnīgi tiek aizmirsts tas, ka tās spēj eksistēt tikai tāpēc, ka klienti pie viņiem tur savu naudu. Un iekasējot naudu par katru sīku/automatizētu darbību. Par to viss cepiens.
Tā ir alkatība. Un, ja palasīsiet tajā linkā, tad redzēsiet, ka banka ir spējusi samazināt savas izmaksas par 11%, bet cenrādi tas vispār nav ietekmējis.


#18

Neaizstāvot bankas - mēneša maksa par karti ir cik? 1.50 eur? Tev droši vien ledusskapī ēdiens sabojājas mēnesī aptuveni 50 eur apmērā… Kafija papīra turzā maksā 3.50 eur tieši no Ingemāra tetovētajām un vīrišķīgi spalvainajām rokām. Cik kafijai ir pašizmaksa? 0.15 eur?

Bankomātā virs 700 eur mēnesī prasa 2% par izņemšanu? Zini cik maksā bankomāta apdrošināšana? Cik inkasācijas (naudas atvešanas) pakalpojums? Cik ir tās kastes izvietošanas nomas cena Alfā? Cik pats bankomāts maksā?

Protams, ka rodas izdevumi visam, kas nav virtuāls. Un teikt, ka 1.50 eur mēnesī ir alkatība… Veikalā, ja tu paņem nevis lētāko akcijas samazgu sieru, bet normālus 300 g siera, jau rodas maģiskā 1.50 eur starpība.


#19

ok, es piekrītu par bankomātiem. Paskatījos 2010 gada cenrādi un atcerējos, ka tolaik vispār bija jāmaksā par katru naudas izņemšanu. Bet par pārējo negribu piekrist. Ja klienti ir tie, kas bankām nodrošina naudas līdzekļus, tad bankām nevajadzētu pelnīt naudu par iespēju ar šiem līdzekļiem veikt elektroniskus norēķinus.


#20

Jau atkal - it kā banka paņem kaut kādus 0.35 eur par pārskaitījumu (sorry, nezinu, maksāju fix summu mēnesī un skaitu kur un kā gribu), bet tam visam apakšā ir miljons visādi nosacījumi, automātiski filtri, bet arī pamatīgs cilvēku darbs, kas saistīts ar visādām terorisma finansēšanas uzraudzības prasībām, ar naudas atmazgāšanu, ar ierobežojumiem skaitīt naudu uz Irāku, ar ES sankcijām pret Krieviju utt. Interneta bankas softs jātur drošs, beigu galā jārūpējas par tiem pašiem maksājumu atsaukumiem.

Nezinu kā tagad, bet, ja nav bail no Ukrainas, tad Privatbank piedāvāja bezmaksas kontu, bezmaksas norēķinu karti, pārskaitījumus un laikam arī izņemšanu bankomātos bez maksas.